Mārupes PII “Zeltrīti” realizētais 2025./2026.m.g. Eko tēmā “”PĀRTIKA”
| Samazināt iestādes pārtikas atkritumu rašanos par 10% | 2024./2025. m.g. apkopotie dati liecina, ka visa mācību gada laikā neapēstā ēdienreižu pārtika sastāda – 1780 kg. 2025./2026.m.g. neapēstā ēdienreižu pārtika sastāda – 1584 kg. Pārtikas atkritumu izmešana samazināta par 11% (196kg.) Noskaidrojām, ka neapēstā pārtika netiek izmesta, bet nogādāta vietējā zemnieku saimniecībā mājlopu barošanai. |
| Māsa bērnu aprūpē ar 3.11.2025. veiks visas iestādes kopīgu pārtikas atkritumu auditu, datu apkopošanu. Kopīga datu analizēšana. | Ja salīdzina pirmo periodu ( 03.11.2025-28.11.2025.) ar otro periodu ( 07.04.2026-30.04.2026), tad izmestās pārtikas daudzums visai iestādei par šo periodu ir palielinājies par 8,3%. Mācību gada sākumā uz jautājumu- “Vai tu bērnudārzā apēd visu porciju?” Jā atbildēja -30%, bet nē – 70%, Savukārt maija vidū atbildot uz šo pašu jautājumu Jā, izēdu atbildēja – 80%, bet nē – atbildēja tikai 20% Analizējot grupas atsevišķi secinām, ka lielākā daļa grupu ir samazinājuši izmestās pārtikas daudzumu pateicoties veiktajām izmaiņām ēdienkartē un pedagogu aktīvai iesaistei, lai ieinteresētu bērnus pagaršot un tad izvērtēt garšo vai nē. Secinām, ka lielāks izmestās pārtikas daudzums ir grupās kuru bērni ir nesen uzsākuši mācības PII”Zeltrīti”. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka bērni nav pieraduši pie jaunas ēdienkartes, kas katrā iestādē atšķiras. Neskatoties uz to, ka izmestās pārtikas daudzums otrajā periodā ir palielinājies, tad salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu situācija ir uzlabojusies un izmestās pārtikas daudzumu salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu esam samazinājuši par 11%. |
| Sagatavošanas grupas veiks pārtikas atkritumu svēršanu savām grupām. | Izmestās pārtikas daudzums pa periodiem (neapēstās pārtikas svēršanu veic 3 sagatavošanas grupas): 1. periods ( 2025.gada novembris ) – 36 kg 2. periods ( 2026.gada aprīlis ) – 39 kg |
| Visas grupas pēc ēdienreizēm atzīmēs tos produktus vai ēdienus, kuri bērniem garšoja vismazāk. | Apkopojot grupu iesniegtos datus secinām, ka vismazāk bērniem garšo: 1. Kabaču pankūkas; 2. Salāti kur sajauktas vairākas lietas (labāk patīk atsevišķi paņemt to dārzeni, kas garšo); 3. Mērces, ja tiek uzlietas uz piem., rīsiem, griķiem, kartupeļiem. 4. Dažas putras 5. Zivju ēdieni. |
| Rast iespēju veikt izmaiņas ēdienkartē , ēdienus kurus bērni ēd nelabprāt aizstāt ar citiem produktiem. | Apkopojot pirmā perioda datus secinājām, ka bērnu vidū vairāki ēdieni nebija iecienīti. Vismazāk pieprasītas bija kabaču pankūkas, un dažas putras, salāti, kuros sastāvdaļas bija sajauktas kopā. Lai veicinātu bērnu vēlmi ēst, tika pārrunātas un ieviestas vairākas izmaiņas ēdienkartē. 1. Kabaču pankūkas aizstāt ar rauga pankūkām. 2. Lai ieviestu dažādību brokastu un launaga ēdienkartē, daļu no ēdienreizēm, kur bija jābūt putrai , aizstājam ar omleti, piena zupu vai karstmaizītēm. 3. Lai vairāk bērni izvēlētos ēst arī svaigos dārzeņus, aicinājām lietas nejaukt kopā, bet izdalīt pa trauciņiem, lai katrs var izvēlēties ko grib un kas garšo. 4. Bērniem garšo biezpiens un rozīnes, bet ne kopā. Tāpēc veicam izmaiņas un rozīnes tiek piedāvātas atsevišķi, lai katrs kurš vēlas var uzbērt savai porcijai. Ieviestās izmaiņas ir vērstas uz to, lai ēdienkarte būtu bērniem pievilcīgāka, daudzveidīgāka un samazinātu pārtikas atkritumu daudzumu. Katru nedēļu piektdienās ēdienkartē nav iekļauti gaļas produkti. |
| Pievērst lielāku uzmanību eko produktu marķējumiem, to atpazīšanai. | Mācību gada sākumā oktobrī no 96 sagatavošanas grupu bērniem bioloģiskās saimniecības un Latvijas ekomarķējuma produktus atpazina – 0% Savukārt mācību gada noslēgumā maijā bioloģiskās saimniecības un Latvijas ekomarķējuma produktus atpazina – visi 96 bērni , tātad – 100% (Ekomarķējumu atpazīšana nodarbībās, tuvākajos un pārtikas veikalos). |
| Veidot veselīgo našķu pavārgrāmatas un meistarklases. | Visās grupiņās notikušas kulinārijas nodarbības, sadarbībā ar vecākiem izveidotas veselīgo našķu pavārgrāmatas |
| Popularizēt videi draudzīgākus iepirkšanās paradumus | Notikušas regulāras aktivitātes sabiedrības informēšanā – Popularizējot videi draudzīgākus iepirkšanās paradumus. Piemēram: Pastaiga/vizīte uz Mārupes Izglītības kultūras sporta pārvaldi (IKSP) un Mārupes pamatskolu, lai popularizētu sabiedrības ieradumus izvēlēties vietējos ,sezonālos un dabai draudzīgus produktus, bērnu gatavoto bukletu izdalīšana iedzīvotājiem. 7 grupas devušās uz novada tuvākajiem pārtikas veikaliem – SPAR, TOP, RiMI un vietējo zemnieku tirdziņu, lai noskaidrotu vietējo ražotāju piedāvājumu, produktu izcelsmi un marķējumu izpēti. Notikušas 35 āra pastaigas/ ekskursijas ārpus teritorijas |
| Iestādes teritorijā ieviest kompostkaudzi. | Tiks iegādāta |